Tag Archives: filozofija

“Tikai ne fakti”. A. Leimaņa meli

Interneta vietne “Tikai Fakti” zem faktu atstāsta lozunga nodarbojas ar Armanda Leimaņa un viņa atbalstītāju LU Vēstures un filozofijas fakultātes lietā nomelnošanu, publicējot ļoti maz faktu, toties ļoti lielos apjomos kā faktus pasniedzot savu personīgo viedokli, teorijas, interpretācijas un brīžiem pat klajus apmelojumus. Tie praktiski vienmēr parāda Armandu un jebkuru, kurš nav nostājies pret viņu, negatīvā gaismā. Mans mērķis nav aizstāvēt vienu vai otru pusi, bet gan parādīt, ka Tikai Fakti, pretēji savam nosaukumam un paustajai nostājai, nebūt nenodarbojas ar objektīvas informācijas sniegšanu, bet gan acīmredzami un agresīvi cenšas izplatīt ļoti vienpusēju viedokli.
Objektīvi fakti un subjektīvi komentāri (ar skaidrām norādēm, kas ir kas) rakstam, kas publicēts šeit. Apmeklētāju komentāri, protams, atļauti, no publiskām norādēm uz pieļautām kļūdām nebaidos, tikpat publiski arī izlabošu — atšķirībā no Tikai Fakti, kuru aicinājums sūtīt viņiem e-pastu man rada vien vārga mēģinājuma apklusināt atšķirīgo viedokli iespaidu, ņemot vērā, ka komentēt blogā nav iespējams.

Tātad:

Tikai Fakti raksts “Tikai fakti: A. Leimaņa meli portālā “Cita Diena””

Šis raksts būs salīdzinoši īss, jo uz lielāko daļu TF komentāru var atbildēt ar paša Leimaņa teikto pie mosties.org raksta:

publiskā vēstule un intervija (runājām vairāk kā 2 stundas, rezultātā tikai 2 lapas) bija pilni argumentācijas kļūdām un ad hominemiem, tāpēc to tik ļoti cilāt nevajadzētu (aizliegt, protams, nevaru).

Viedoklis: A. Leimanis, iespējams, emociju uzplūdā un steigā radīja pāris Tikai Fakti stila tekstus, kā dēļ ar tiem nelepojas un vēlas, lai tiem netiktu pievērsta papildus uzmanība, bet aicina koncentrēties uz plakātu ar daudz pārdomātāko un korektāko saturu. Eh, ja TF būtu tikpat paškritiski pret savu teikto…

Divi citāti gan “uzprasījās” uz komentāriem:

Esam saņēmuši ļoti lielu atbalstu pēc pirmās vēstules (kur un no kā? Ar ko tas var tikt pierādīts?)

Fakts: Atšķirībā no TF, A. Leimanis nav sev piedēvējis objektīva un neitrāla žurnālista lomu, tāpēc viņam nav morāla pienākuma lietot tikai pierādītus, faktuālus un viennozīmīgus izteicienus. “Ļoti liels atbalsts” ir 100% subjektīvs jēdziens, kas var nozīmēt no viena pavirša smaida līdz piekritēju armijai.
Viedoklis: Jautājums “kur un no kā” būtu pat īsti vietā, izņemot, ka raksta virsraksts un konteksts liek šim jautājumam vairāk izskatīties pēc apgalvojuma, ka nekāda atbalsta Armandam nav, jo viņš atsakās nosaukt konkrētus vārdus.

KNAB pērn sāka pārbaudi, lai pārliecinātos par viņu [Kūles, Bucenieces] darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām – bija radušās šaubas par konkursa rezultātu objektivitāti fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansēšanai humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Pārbaude nav pabeigta, slēdziena vēl nav (no kurienes A. Leimanim u.c. tāda informācija, ja zināms, ka KNAB nepublisko pārbaudes rezultātus (ja tajos nav pārkāpumu), bet atbildi sniedz tikai lietas ierosinātājam? Varbūt šo apmelojošo uzbrukumu ir saorganizējuši aiz A. Leimaņa stāvoši cilvēki? Interesanti, bet šis fakts tiek aktīvi implicēts tieši komplektā ar A. Leimaņa meliem)

Fakts: Oficiāla avota nav, bet vismaz šis piemērs skaidri parāda, ka KNAB uzsākto pārbaužu rezultāti tiek gan publiskoti. Tātad ir pamats uzskatīt, ka izmeklēšana vēl turpinās un rezultātu pagaidām nav.

Advertisements

“Tikai ne fakti”. Patiesība par A. Leimaņa attieksmi

Interneta vietne “Tikai Fakti” zem faktu atstāsta lozunga nodarbojas ar Armanda Leimaņa un viņa atbalstītāju LU Vēstures un filozofijas fakultātes lietā nomelnošanu, publicējot ļoti maz faktu, toties ļoti lielos apjomos kā faktus pasniedzot savu personīgo viedokli, teorijas, interpretācijas un brīžiem pat klajus apmelojumus. Tie praktiski vienmēr parāda Armandu un jebkuru, kurš nav nostājies pret viņu, negatīvā gaismā. Mans mērķis nav aizstāvēt vienu vai otru pusi, bet gan parādīt, ka Tikai Fakti, pretēji savam nosaukumam un paustajai nostājai, nebūt nenodarbojas ar objektīvas informācijas sniegšanu, bet gan acīmredzami un agresīvi cenšas izplatīt ļoti vienpusēju viedokli.
Objektīvi fakti un subjektīvi komentāri (ar skaidrām norādēm, kas ir kas) rakstam, kas publicēts šeit. Apmeklētāju komentāri, protams, atļauti, no publiskām norādēm uz pieļautām kļūdām nebaidos, tikpat publiski arī izlabošu — atšķirībā no Tikai Fakti, kuru aicinājums sūtīt viņiem e-pastu man rada vien vārga mēģinājuma apklusināt atšķirīgo viedokli iespaidu, ņemot vērā, ka komentēt blogā nav iespējams.

Tātad — TF raksts “Patiesība par A. Leimaņa attieksmi pret M. Auziņu”

jau šobrīd ir iestrādnes nopietnai jaunai studiju programmai (ne no mūsu puses btw) [Signe Cāne] (vai tas nerada pamatu uzskatīt, ka šī procesa režisori ir citi?)

Fakts: Nerada gan, jo nekur nav atrunāts, kas ir “mūsu puse”. Ikviens cilvēks var radīt “iestrādnes” kaut kam, tāpat, kā ikviens, iepazinies ar kāda cita darbu, var to izvērtēt un ņemt/neņemt vērā.
Viedoklis: Kārtējā faktu interpretācija ar mērķi nomelnot A. Leimaņa pārstāvētās puses VFF lietā dalībniekus.

apskati Šlesera pagājušā gada kampaņu — “darīt, ne filozofēt” (atklāj A. Leimņa un Gojko komandas vērtības)

Fakts: Neatklāj gan. Tā kā pilna sarakste nav publicēta, nav zināms, kam A. Leimanis to ir teicis un kādā sakarā, un ko ar to domājis. No konteksta izrauts citāts var iegūt citu nozīmi, jo īpaši, ja citētājs pats rada savu kontekstu. Vienkārš piemērs: Emu ļoti priecīgs, ka baļķis cietušajam trāpīja tik spēcīgi, ka viņš no trieciena spēka atkrita vairākus metrus atpakaļ un iekrita stikla lausku bedrē, un rezultātā nonāca slimnīcā. Pasniegts pats par sevi, teikums rada cietsirdīga cilvēka iespaidu, bet, zinot, ka oriģinālais konteksts bija “cilvēks knapi izglābjas no nāves zem baļķu lavīnas”, top skaidra tā sākontējā nozīme, kas ir gluži pretēja — t.i., labi, ka cilvēks sagriezās un nonāca slimnīcā, nevis tika saplacināts un nonāca morgā.

Mēs esam vairāk kā 40, ar studentiem no teju katra filozofijas kursa, citām fakultātēm un pat valstīm. (uz plaši izplatītā plakāta starp 7 parakstiem, tikai 2 ir no VFF)

Fakts: TF mēģina radīt uz faktiem nebalstītu un nepierādāmu iespaidu, ka uz plakāta ir parakstījušies visi A. Leimaņa atbalstītāji.

Ja es tiktu parunāties pie Auziņa, varētu viņu atbruņot ar visādiem fiziķu jokiem (piem. par sfērisko govi vai stīgu teoriju) un tad ķerties pie lietas – mēs, apakšā parakstījušies studenti (šeit bez jums neiztikt nekādi), sakām, ka lietas ir tā un tā. (klaja aģitācija, kā arī atklājas patiesā A. Leimaņa attieskme pret rektoru. uzskatāmi parāda sevi kā melu tehnologu un intrigantu)

Fakts: Komentārs neatbilst A. Leimaņa rakstītajam, kurā nav nekādu melu vai intrigu. Citātā ir skaidri izklāstīta vēlme organizēt sarunu ar LU rektoru, kurā pēc draudzīga ievada izklāstīt situāciju, iesaistot visus piekritējus (atšķirībā no plakāka, uz kura ir tikai to cilvēku paraksti, kas nebaidās savu atbalstu A. Leimaņa kustībai paust publiski).
Viedoklis: TF kārtējo reizi parāda, ka ir gatavi uz visbezjēdzīgākajām muļķībām, ka tikai tas ļautu pašiem papriecāties par to, kā sanāca uzbraukt nīstamajam Armandam (arī, ja īstenībā ne pārāk sanāca).

Es neesmu antropologs, taču klačas un skandāli cilvēkiem patīk. (atklāti parāda kā tiek / tiks gatavotas intrigas)

Fakts: Nekādas intrigas nav, nekas netiek parādīts. A. Leimanis tikai secina faktu, ka lietas publiskošanas gadījumā tā nepaliktu nepamanīta un iegūtu sabiedrības ievērību. Kā izrādījās, viņam bija taisnība.
Viedoklis: Kārtējais “balto diegu” apvainojums. Latvijā, kā zināms, pastāv vārda brīvība. Tas nozīmē, ka, izņemot dažus atsevišķus gadījumus, ikviens var atklāti runāt ar jebkuru par jebko. Viss, ko armands šajā e-pastā pasaka, ir — “iesim vispirms pie rektora, bet vajadzības gadījumā esam gatavi iet arī pie plašākas sabiedrības”. Citu cilvēku darbību dēļ realitātē viss izvērtās savādāk, bet, gluži pretēji TF paustajam, šī sarakste parāda, ka A. Leimanis vēlējās un plānoja izvairīties no publiska skandāla un šo problēmu risināt LU iekšienē (tieši par skandāla publiskošanu viņš ir saņēmis visvairāk pārmetumu).

…vēl viena piebilde: manas vēstules paredzētas tikai jums, lūdzu, ne vārda par tām pasniedzējiem. (kādēļ tiek gatavota slepena sazvērestība, ja: 1. LU iekšējie noteikumi sūdzības par mācību kvalitāti paredz risināt citā veidā. 2. kādēļ problēmas nevarētu tikt risinātas kopā ar pasniedzējiem. 3. izplatot apmelojošu informāciju, apzināti tiek grauts LU imidžs.)

Fakts: Klaji meli par “slepenu sazvērestību”, jo tikko iepriekšējā citātā bija skaidri rakstīts, ka kustības pirmais solis būs saruna ar rektoru.

  1. Fakts: Šajā stadijā sūdzības vēl tikai tiek apkopotas un formulētas, nevis risinātas.
    Viedoklis: Kamēr apsūdzību un prasību būtība, kā arī izvirzītāju skaits nav līdz galam sastādīti un apzināti, kaut ko bļaustīties publiski būtu skandalēšanās TF stilā, nevis pārdomāts mēģinājums kaut ko mainīt. Diemžēl kāds no vēstules saņēmējiem nepaklausīja Armanda lūgumam un to tomēr nopludināja.  TF mēģina pasniegt A. Leimani negatīvā gaismā, bet patiesībā teksti skaidri parāda, ka viņš sākotnēji mēģināja visu organizēt korekti un “likumīgi”.
  2. Fakts: Vēstules slēpšanai no pasniedzējiem var būt vairāki iemesli, ticamākais no tiem — dienesta stāvokļa izmantošana, lai “atriebtos” stundentam. Kā vēlāk izrādījās, bažas bija pamatotas — pasniedzēju pirmais solis pēc vēstules publiskošanas bija nevis to noliegt vai pieprasīt atsaukšanu, bet gan eksmatrikulēt A. Leimani, balstoties uz nepamatotām un vāji pamatotām apsūdzībām par universitātes noteikumu pārkāpumiem.
  3. Fakts: Par to, vai informācija ir apmelojoša vai nav, vēl nav skaidrības. LU imidžu var graut tikai nepamatota kritika (pamatota kritika veicina pārmaiņas un uzlabojumus, tādējādi imidžu uzlabojot). TF, acīmredzot, uzskata, ka pasniedzēju darbs ir pietiekami kvalitatīvs, lai kritiku uzskatītu par nepamatotu, bet pasniedz šo subjektīvo viedokli kā faktu.

Kaut kā nebūt jāgūst apstiprinājums, ka minētie fragmenti tiešām ir Kūļa, tā, lai nebūtu to iespējams apstrīdēt. (operē ar nepārbaudītiem faktiem)

Fakts: Pierādījumu meklēšana nav “operēšanu ar nepierādītiem faktiem”, tieši pretēji — tas ir mēģinājums izvairīties no nepārbaudītu un nepierādītu faktu izmantošanas.

Šis ir tāds kā turpinājums tam, ko teicu Šķiltera pasākumā (tur nerunāja tikai vīns :)) (tas liek aizdomāties par atsevišķu pasniedzēju klātbūtni notiekošajos procesos)

Fakts: Pasākuma rīkotājs nav atbildīgs par viesu sarunām.
Viedoklis: TF sāk kļūt pilnīgi nožēlojami un smieklīgi. Kas būs tālāk? “Armands par šo tēmu runāja, stāvot netālu no Narvessen vadītāja(s) auto — tas liek aizdomāties par skandināvu uzņēmēju interesi šajā lietā”?

Kūlis un Šuvajevs par valsts naudu izdevuši Rolava tulkojumu savā vārdā. (klaji meli un propaganda)
(…)
Ne vārda par to, ka viņa tulkojumu varētu izprintēt uz caurspīdīgās lapas, novietot virs Rolava tulkotā un neredzēt atšķirību. (klaji meli un propaganda)

Fakts: Slēdziena joprojām nav, tātad tos nevar saukt par meliem. Propaganda, savukārt, ir neitrāls termins, jo, atšķirībā no melu propagandas, patiesības propagandēšana ir pozitīva un sabiedrības attīstībā svarīga. Piemēram, tikai pateicoties propagandai mēs zinām, ka tabaka ir kaitīga cilvēka veselībai. Kad to sāka lietot pārdot, uzskats bija gluži pretējs — ka tā ārstē no slimībām, attīra zobus un ko tik vēl nē. Tikai pateicoties patiesības propagandai mēs mūsdienās varam daudz-maz droši pieņemt, ka ikviens smēķētājs apzinās riskus.

Latvijā ir labi filozofi, kas, diemžēl, ar VFF nesadarbojas. Jānis Nameisis Vējš, Roberts Ķīlis un Armands Zavadskis ir pirmie, kas nāk prātā, taču viņu noteikti ir daudz vairāk (kaut vai tas pats antons_v no Sviesta Cibas, vārdu nezinu). (1. vai LU vēsturē ir bijis precedents, kad 2. kursa students kuluāros mēģina sastādīt jaunu pasniedzēju sarakstu fakultātē? 2. vai ideja iesaistīt antonu_v no Svieta cibas kā mācībspēku atbilst jebkādiem IZM un LU kritērijiem?)

  1. Fakts: Nekāds fakultātes pasniedzēju saraksts netiek sastādīts. A. Leimanis tikai nosauc filozofus, kurus uzskata par labiem un labprāt redzētu sadarbojamies ar VFF. Kā arī, ikvienam ir tiesības izteikt savu viedokli un piedāvāt, viņaprāt, situācijas uzlabojumus (skat. iepriekšējos punktus par iestrādnēm un runas brīvību).
    Viedoklis: Protams, var jau rīkoties paranoiski un aiz katra izmaiņu vai uzlabojumu ierosinājuma saskatīt agresīvas revolūcijas plāna “aisberga redzamo daļu”, bet tādā gadījumā katrs otrais latvietis, kas jebkad ir sūdzējies par valdību, būtu jāliek cietumā par valsts nodevību, plānojot apvērsumu.
  2. Fakts: Idejām nav jāatbilst kritērijiem, kritērijiem ir jāatbilst pasniedzējam, kurš vēlas uzsākt darbu izglītības iestādē.
    Viedoklis: Izskatās, ka TF savā “faktu atstāstā” jau ir aizbraukuši līdz valsts cenzūrai — no komentāra izriet interesanta situācija. Sanāk tā — ja man ienāk prātā kāds cilvēks, pie kura es gribētu apgūt kādu priekšmetu, es nedrīkstu pat muti atvērt par šo ideju pat vistuvākajam draugam, kamēr neesmu ideju saskaņojis ar Valsts Izglītības un zinātnes ministriju?

Ķīlis ir antropologs, pabeidzis Kembridžu (iesaku iegūglēt arī viņa rakstus, dažos ir labi joki par viņa filozofu gadiem) (1. nav precizēts, kas tie par rakstiem, taču ja zinātniski, tas neko labu neliecina par R. Ķīli. 2. vai R. Ķīlim tā pašvaki ar rakstiem, ja tos ir “jāgūglē”?)

  1. Fakts: TF atzīst, ka nav precizēts, par kādiem rakstiem ir runa, bet tas netraucē tendenciozi piedāvāt versiju (ne faktu!), ka raksti varētu būt zinātniski un tādējādi jokiem tajos nav vietas.
  2. Fakts: Google Internet meklētājs ir ērtākais lietotājam pieejamais informācijas iegūšanas avots. Pasniedzēja rakstu atrašana tajā nozīmētu, ka raksti ne tikai nav “pašvaki”, bet, gluži otrādi — tie ir pietiekami labi, lai kāds tērētu savu laiku, ievietojot tos Internetā. Protams, ir iespējams, ka rakstus Internetā ievietojis Ķīlis pats vai kāda automātiska sistēma, bet arī tādā gadījumā tas neļauj spriest par to kvalitāti.
    Viedoklis: TF izmanto vienu no populārajām stulbuma izpausmēm — “lasījis neesmu, bet viedoklis ir”, turklāt paceļot to reti piedzīvotos augstumos. Pilnīgi bez jebkāda pamatojuma vai informācijas, TF paziņo, ka Ķīļim “ar rakstiem ir pašvaki, jo tos var atrast Internetā”(!?).

Kursa darbs būtu neskaitāmas reizes vieglāks, ja tajā varētu citēt no galvas. “Kā teicis klasiķis, visa austrumu filozofija ir vien tintes traipi uz Aristoteļa grāmatas vākiem..” ;) (demagoģija neievērot vispāratzītu LU un akadēmiskās vides praksi, ieviest anarhistiska rakstura izmaiņas)

Fakts: No konteksta izrauts citāts no Armanda personīgās sarakstes. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka tam ir jebkāds sakars ar viņa piedāvātajām izmaiņām VFF mācību procesā.

Heidegers nebija labs cilvēks un vēl jo mazāk labs filozofs. … Pieņemu, ka viņš Jums īpaši neinteresē, un tas nav nekas slikts. Ja varētu, es labprāt viņu nelasītu vispār (kā to darījis vairums analītisko filozofu) un pievērstos kam liederīgākam, piemēram multfilmām, taču Latvijas situācija to darīt neļauj. (1. uz kādiem faktiem balstoties var izdarīt šādus secinājumus? 2. klajš aicinājums ignorēt filozofijas vēsturē ļoti nozīmīgu personu, kā arī to apmelnot, balstoties uz nepierādītiem un subjektīvas dabas faktiem)

  1. Fakts: Lai izteiktu viedokli, nav obligāti jābalstās uz faktiem (paši TF to demonstrē gandrīz nepārtraukti). A. Leimanis neuzskata Heidegeru par labu filozofu, bet nevienam citam savu viedokli neuzspiež, un nesauc to par faktu.
  2. Fakts: Aicinājuma nav, vēl jo mazāk klaja. Leimanis pauž personīgu nepatiku pret Heidegeru un pieņēmumu, ka tāds nav vienīgais. Ja šādu tekstu var interpretēt kā aicinājumu uz “nozīmīgas personas ignorēšanu”, tad tieši tikpat pamatoti to var uzskatīt par aicinājumu uz diskusiju par šo tēmu. TF konsekventi izvēlas interpretāciju, kura nomelno A. Leimani (kaut arī tā nesakrīt ar pašu pārbublicēto nākamo citātu).

Par Heidegera nacismu pie mums runā maz vai nemaz. … Es tiešām ceru, ka filma un tai sekojošā diskusija (es paredzu, ka būtu asa nepajokam) varētu vēlāk kalpot kā labs iegansts, lai mēs bilst, ka mums te liek mācīties nacistu ideologa murgainos darbus… (nepamatoti apvainojumi un atklāts aicinājums uz konfrontāciju, cerot to izmantot saviem mērķiem)

Fakts: Armands Leimanis pauž personīgo viedokli un aicina sākt diskusiju/piedalīties tajā. TF to izvēlas nosaukt par “konfrontāciju” un draud ar “izmantošanu saviem mērķiem”. Šāds paziņojums ir tukša retorika, jo vienīgais diskusijas “izmantošanas saviem mērķiem” veids ir mēģināt panākt pretēju viedokļu (sava un pretējās puses) atrisināšanu — kas ir tieši tas, kam diskusijas ir paredzētas!


“Tikai ne fakti”. Meli LNT

Interneta vietne “Tikai Fakti” zem faktu atstāsta lozunga nodarbojas ar Armanda Leimaņa un viņa atbalstītāju LU Vēstures un filozofijas fakultātes lietā nomelnošanu, publicējot ļoti maz faktu, toties ļoti lielos apjomos kā faktus pasniedzot savu personīgo viedokli, teorijas, interpretācijas un brīžiem pat klajus apmelojumus. Tie praktiski vienmēr parāda Armandu un jebkuru, kurš nav nostājies pret viņu, negatīvā gaismā. Mans mērķis nav aizstāvēt vienu vai otru pusi, bet gan parādīt, ka Tikai Fakti, pretēji savam nosaukumam un paustajai nostājai, nebūt nenodarbojas ar objektīvas informācijas sniegšanu, bet gan acīmredzami un agresīvi cenšas izplatīt ļoti vienpusēju viedokli.
Objektīvi fakti un subjektīvi komentāri (ar skaidrām norādēm, kas ir kas) rakstam, kas publicēts šeit. Apmeklētāju komentāri, protams, atļauti, no publiskām norādēm uz pieļautām kļūdām nebaidos, tikpat publiski arī izlabošu — atšķirībā no Tikai Fakti, kuru aicinājums sūtīt viņiem e-pastu man rada vien vārga mēģinājuma apklusināt atšķirīgo viedokli iespaidu, ņemot vērā, ka komentēt blogā nav iespējams.

Tātad — TF raksts “Meli LNT raidījumā “Top 10″”

1. Līdz ar filozofijas studentu atklāto vēstuli publiskajā telpā…. (bet reāli vēstule ir tikai no viena personāža, pie tam Satori.lv portālā publicēta ar pseidonīmu);

Fakts: Vēstules autors tiešām ir Armands Leimanis — pēc iekšējās vēstules noplūdes viņš laboto publisko versiju nopublicēja Internetā (izmantojot Google Docs). Satori.lv vēlāk to pārpublicēja pēc savas iniciatīvas.
Viedoklis: Beidzot, pārmaiņas pēc, viens tiešām objektīvs komentārs (lai gan vēstulei ir arī atklāti piekritēji, tā kā nevar īsti uzskatīt, ka A. Leimanis paustu tikai viena cilvēka viedoklis). Žēl, ka tādi ir retums.

2. Viņš [A. Leimanis] publicēja vēstuli… (LU VFF Studiju programmas padomes sēdē A. Leimanis aizstāvējās, ka šo vēstuli esot nopludinājis I. Šlāpins);

Fakts: A. Leimanis publicēja vēstules publisko versiju, kas tika darīts pēc tam, kad tika nopludināta sākotnējā, kurai pieeja bija tikai noteiktai cilvēku grupai. Iekšējā vēstule bija emocionālāka un līdz ar objektīvi izvērtējamām apsūdzībām saturēja arī daudz subjektīva viedokļa, kam publiskā paziņojumā nebija paredzēts būt. TF vai nu apzināti, vai dēļ pašu nekompetences šīs vēstules jauc — LNT sižetā tiek runāts tikai par publisko versiju.

3. Runa ir par plaģiātiem, par to, ka atsevišķi pasniedzēji savos darbos izmantoja miruša filozofa tulkojumus, viņi principā ir izdevuši tulkojumus uz sava vārda… [pauze] iespējams… (šeit runas beigās A. Leimanis pēc uzkrītošas pauzes tomēr min vārdu “iespējams”);

Fakts: Pauzes nav, tie ir meli. Vārds “iespējams” seko tūlīt aiz “uz sava vārda…”, ar ievērojami mazāku pauzi, nekā starp dažiem citiem vārdiem Armanda teiktajā.
Viedoklis: Pauzes iespaidu varētu radīt tas, ka vārds “iespējams” ir uzsvērts.
Fakts: Ar pauzi vai bez, nekas no teiktā nav traktējams kā meli.

4. R. Kūlis nevis patstāvīgi tulkojis, bet gan patvaļīgi autorizējis no sava priekšgājēja Ata Rolava (tas ir apmelojums);

Fakts: Tas nav apmelojums, tā ir apsūdzība, kuru LNT atstāsta. TF atkal pauž personīgo uzskatu, turklāt par meliem nosaucot viedokļa/apsūdzības atstāstu.

5. Par spīti Bankovska rūpīgajai darba analīzei (kas par rūpīgu analīzi? vai ar to būtu domāts neliels raksts žurnālā RīgasLaiks un Satori.lv?);

Fakts: Atkal pausts (šoreiz netieši, retorisku jautājumu formā) TF subjektīvais viedoklis, ka Bankovska darbs nav gana rūpīgs. Katram cilvēkam ir pašam sava izpratne par to, kur beidzas nerūpīgs un sākas rūpīgs darbs.
Viedoklis: LNT, kā masu mēdijam, vajadzētu atturēties no šādiem subjektīviem terminiem, bet atturēties vajadzētu arī TF, kas netieši, bet ļoti jūtami norāda nevis uz subjektīvā termina pielietojuma neadekvātumu, bet gan tikai uz to, ka viņu viedoklis nesakrīt ar LNT pausto.

6. R. Kūlis gan pret viņu izteiktās apsūdzības kategoriski noraida un kameras priekšā runāt solās vien nākamnedēļ (klaji meli, jo pats R. Kūlis iepriekš esot zvanījis uz LNT, aizsūtījis savu Kultūras Foruma rakstu, kā arī piedāvājies pateikt kameras priekšā savas domas);

Fakts: Nav skaidrības. Publiski Kūlis neko tādu nav teicis.
Viedoklis: Faktu neizdodas apstiprināt, un ticēt uz vārda TF, kas jau diezgan skaidri parādījuši sevi kā personīgu viedokļu, puspatiesību un klaju melu publicētājus, nebūtu prāta darbs.

7. Ar Latvijas Universitātes akadēmiķu rindās… (R. Ķīlis tiek nosaukts par akadēmiķi, varbūt tas ir pieņemams angļu valodā attiecinot uz pasniedzējiem kā tādiem, bet Latvijā tie ir meli – R. Ķīlis nav akadēmiķis);

Fakts: Komentārs atbilst patiesībai. Latviešu vārds tiek izmantots ar angļu vārda nozīmi — angļu valodā “academician” ir jebkurš pasniedzējs universitātē vai koledžā, bet latviešu valodā šis vārds nozīmē akadēmijas locekli, kas R. Ķīlis tiešām nav.
Viedoklis: No šoka gandrīz apsēdos. :P Jau otrais tiešām objektīvais, faktuālais komentārs. Diemžēl nenozīmīgs, jo tam nav pilnīgi nekāda sakara ar filozofijas lietu — R. Ķīlis komentē situāciju, izsakot savu viedokli, un tas, ka viņš kļūdaini nosaukts par akadēmiķi, nevis augstskolas pasniedzēju, nekādi nemaina viņa teikto.

8. Filozofijas fakultāte ir īpašs rūpju bērns… [M. Auziņš] (šādas fakultātes LU nav, aplams nosaukums, pie tam nekad līdz šim laikam tā nav tikusi nosaukta par rūpju bērnu);

  • Fakts: M. Auziņš nenosauca pilnu fakultātes nosaukumu.
    Viedoklis: Fakts ir nenozīmīgs, nav sakara ar sūdzībām un apsūdzībām (cilvēki sarunās praktiski vienmēr saīsina garus nosaukumus), bet norāda uz TF tieksmi nomelnot M. Auziņu, izmantojot pat vismuļķīgākos ieganstus.
  • Fakts: Nav zināms, vai agrāk kāds Vēstures un filozofijas fakultāti ir nosaucis par rūpju bērnu vai nē.
    Viedoklis: Vēl viens pilnīgi nenozīmīgs, ar lietu praktiski nesaistīts fakts, kas liek domāt, vai TF autoram viss kārtībā ar galvu, ja nu jau par meliem tiek uzskatīts jebkurš apzīmējums, kas nav ticis izmantots jau agrāk.

9. …filozofijas funkcionāru interešu konfliktus, dala naudu savējiem, to jau kopš septembra izmeklē KNAB. (klaji meli, naudu savējiem nedala, te tiek izmantota skatītāju nezināšana par ekspertīzēm);

Fakts: Sižetā ir teikts “dalot naudu”, nevis “dala naudu”, t.i. — tiek norādīts uz interešu konflikta būtību, nevis izvirzītas vai uzturētas apsūdzības.
Fakts: KNAB tiešām izmeklē šādu interešu konfliktu (Diena.lv raksts). Vēl 12. martā izmeklēšana turpinājās un slēdzienu nebija, tā kā samelots nekas nav.

10. R. Kūļa tulkojuma oriģinalitātes izvērtēšanu rektors nodevis LU ētikas komisijai un spriedumu sola mēneša laikā (sarkastiski piebilstot – un iespējams, ka M. Auziņš spriedumu jau uzrakstījis, vēl tikai jāpastrādā ar ekspertiem!)

Fakts: TF raksta klajus melus. Sižetā nekādu sarkastisku piebilžu nav, viss komentārs (iekavās) ir pilnībā TF izdomājums!

11. Kamēr apsūdzēto pasniedzēju aizstāvībai 35 filozofijas studenti parakstījuši vēstuli. (patiesībā studentu parakstu skaits ir 53, līdz ar to studentu skaita samazināšana ir tendenciozi meli no raidījuma un A. Leimaņa puses);

Fakts: Avīzē “Diena” publicēto vēstuli ir parakstījuši 35 studenti, tikai pēc šīs publikācijas tai savus parakstus pievienoja vēl 18. LNT, tātad, sniedza novecojušu, bet ne būtībā nepatiesu informāciju.
Fakts: Apsūdzībai, ka parakstu skaita samazināšana (ja tāda būtu notikusi) veikta apzināti un ka par to jebkādā veidā būtu atbildīgs A. Leimanis (vai jeburš cits, izņemot LNT žurnālistus) nav nekāda pamatojuma.
Viedoklis: Atkal skaidri redzama TF vēlme nomelnot Armandu par katru cenu — tikai daļēji patiesa apsūdzība par publikas maldināšanu, kas pilnīgi bez jebkāda pamatojuma nosaukta par apzinātu un “piešūta” Armandam.

12. Filozofijas studiju programmas padome rosinājusi A. Leimani no augstskolas atskaitīt, bet rektors Auziņš mierina, ka reāla pamata atskaitīšanai nav. (A. Leimani aicināja eksmatrikulēt sakarā ar astoņu LU kārtības noteikumu pārkāpšanu, kas visi ir pamatoti);

Fakts: Raidījuma tapšanas un raksta publicēšanas brīdī šie punkti nekur nebija publicēti vai pieejami, principā TF pieprasīja lasītājam ticēt viņiem uz vārda.
Fakts: Vēlāk izrādījās, ka pārkāpumi nav vis tik pamatoti, kā TF pauž. Pilna analīze šeit http://bit.ly/tikaifakts, kopsavilkums sekojošs: padomē tika balsots par tās kompetencē neesošu lēmumu, kas savukārt balstīts uz dažādu nolikumu un kārtību punktiem, kas lielākoties nav tikuši pārkāpti, un dažos gadījumos neattiecas uz notikuma būtību vispār. No piesauktajiem astoņiem punktiem tikai divi izrādījās attiecināmi uz lietu, un tie paši subjektīvi vērtējami un tāpēc neviennozīmīgi (par LU prestiža vairošanu un cieņu pret pasniedzējiem).

13. Ka dažu filozofu galvas ripos, tas notiks jau pavisam drīz, 11. maijā beigsies to pilnvaras Zinātnes padomē (nesaprotams un draudu pilns apgalvojums, kas nepamatoti publikas acu priekšā saista LZP pārvēlēšanas ar filozofu notikumiem).

Fakts: Kaut arī citātā ir izlaists sākums “Kuluāros runā”, komentārs ir korekts — VFF lietai nav nekāda tieša sakara ar Zinātnes padomi vai notikumiem tajā.


“Tikai ne fakti”. MELU TEHNOLOGI

Interneta vietne “Tikai Fakti” zem faktu atstāsta lozunga nodarbojas ar Armanda Leimaņa un viņa atbalstītāju LU Vēstures un filozofijas lietā nomelnošanu, publicējot ļoti maz faktu, toties ļoti lielos apjomos kā faktus pasniedzot savu personīgo viedokli, teorijas, interpretācijas un brīžiem pat klajus apmelojumus. Tie praktiski vienmēr parāda Armandu un jebkuru, kurš nav nostājies pret pret viņu, negatīvā gaismā. Mans mērķis nav aizstāvēt vienu vai otru pusi, bet gan parādīt, ka Tikai Fakti, pretēji savam nosaukumam un nostājai, nebūt nenodarbojas ar objektīvas informācijas sniegšanu, bet gan ir diezgan acīmredzami un agresīvi nostājušies apvainoto pasniedzēju pusē.
Objektīvi fakti un subjektīvi komentāri (ar skaidrām norādēm, kas ir kas) rakstam, kas publicēts šeit. Apmeklētāju komentāri, protams, atļauti, no publiskām norādēm uz pieļautām kļūdām nebaidos, tikpat publiski arī izlabošu — atšķirībā no Tikai Fakti, kuru aicinājums sūtīt viņiem e-pastu man rada vien vārga mēģinājuma apklusināt atšķirīgo viedokli iespaidu, ņemot vērā, ka komentēt blogā nav iespējams.

Tātad, TF raksts “MELU TEHNOLOGI – kā tiek sakonstruēti apmelojumi”:

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos tika aktīvi izplatītas apmelojošas ziņas, kas izsaka aizdomas, ka profesori R. Kūlis, I. Šuvajevs un R. Rubenis, tulkojot I. Kanta darbus, esot nodarbojušies ar plaģiātismu, izmantojot kādreizējos A. (O.) Rolava tulkojumus.

Fakts: Jau pirmajā teikumā blakus faktiem tiek pausts arī personīgais viedoklis — “apmelojošas ziņas”. Kamēr nav komisijas slēdziena vai kādu neapgāžamu pierādījumu, jebkurš spriedums par aizdomu un apsūdzējumu patiesumu ir subjektīvs viedoklis, teorija, nevis fakts.
Viedoklis: Autors ja ne uzskata savu viedokli par faktu, tad vismaz mēģina to pasniegt kā tādu. Uzticība, ka šāds resurss tiešām varētu dot neitrālu ieskatu cilvēkam no malas, sašķobās jau pašā sākumā.

Lai apstiprinātu aizdomas, apvainotāji izmanto jebkuras metodes, tai skaitā – melu tehnoloģiju.

Fakts: Teikumā faktu nav, pausts tikai un vienīgi subjektīvs viedoklis, kas balstīts uz vienu no vairākām iespējamām fakta interpretācijām (skat. nākamo komentāru).

Portālos Diena un TvNet ir aplūkojami raksti, kur tiek parādīts, ka R. Kūļa un A. (O.) Rolava tulkojuma fragmentā ir vienāda drukas kļūda vārdā – “ikšējā”.

Visi ir aicināti apskatīt oriģinālizdevumu – Spriestspējas kritika. [Rīga] : Zvaigzne ABC, 2000. 318 lpp. -pieminētā kļūda esot 61. lpp. Tomēr pieminētajā rindkopā šādas kļūdas nav! Tas liek aizdomāties par apvainotāju godprātību un cinisma līmeni.

Diemžēl man šai grāmatai nav vieglas un ātras pieejas (varbūt e-bibliotēka būtu varējusi palīdzēt, eh…), bet — lai būtu, ticēšu uz bildes.

  • Fakts: Šo neesošo kļūdu nopublicēja Pauls Bankovskis, Armands Leimanis uz šo fragmentu nekad nav pat atsaucies. Arī Dienas publikācijā ir skadri norādīts, ka fragmenti nāk no satori.lv, nevis Armanda vēstules.
    Viedoklis: TF, acīmredzot, jau a priori ir pieņēmuši, ka visa plaģiātisma lieta ir Bankovska un Leimaņa sazvērestība, tāpēc uzskata par normālu viena darbus piedēvēt otram.
  • Fakts: Neesošajai drukas kļūdai var būt dažādi iemesli: tā var būt Bankovska kļūda, tā var būt viņa ļaunprātība, tas var būt vēl cits (sajukums ar izdevumiem vai atsaucēm, piemēram). Pašam Paulam neviens par to nav jautājis (vismaz ne publiski), tāpēc katrs var izvēlēties vai radīt savu teoriju (ko Tikai Fakti personāls uzreiz arī dara, viennozīmīgi (jo nav pat pieminētas citas iespējas) izvēloties ļaunprātības-melu teoriju/interpretāciju).
  • Fakts: Arī bez Bankovska pieminētās drukas kļūdas tulkojumi ir ļoti līdzīgi, kā liecina visi pārējie publicētie fragmenti un pašas grāmatas.
    Viedoklis: Šī, acīmredzot, ir vienīgā kļūda, ko Tikai Fakti spēja atrast attiecībā uz plaģiātisma apsūdzību, turklāt gadu vai vairāk vecā rakstā. Tātad, sanāk, visus pārējos — kā Leimaņa, tā Bankovska norādītos līdzības fragmentus Tikai Fakti autors(-i) netieši apstiprina (vai arī tad atzīst, ka pilnīga salīdzināšana nemaz nav veikta, jo nekas vairāk, kā viena kļūda, pie kā piesieties, nebija nepieciešama un netika meklēta).

No plakāta:

Leimaņa vēstulē apzināti sajaukti vietām Rolava un Kūļa tulkojumi, labi apzinoties, ka Rolava tulkojums ir neveiksmīgāks, tādējādi ciniski izplatot melus.

  • Fakts: Šai kļūdai nav pilnīgi nekāda sakara ar plaģiātisma lietu, jo apsūdzības pamatā ir tulkojumu savstarpējā līdzība, nevis to kvalitāte. TF apsūdz Armandu, ka tas publisko pamanāmi atšķirīgus tulkojumu fragmentus — sanāk, ka Armands mēģina pats apgāzt savas apsūdzības.
    Viedoklis: Vai nu TF nav tikuši skaidrībā, par ko tad īsti Leimaņa vēstule apsūdz pasniedzējus (par cita darba kopēšanu 1:0.9 vai par zemu tulkojuma kvalitāti), vai arī apzināti “aizmirst” par to brīžos, kad tas stātos ceļā sulīgam “melu atmaskojumam”.
  • Fakts: Armands šo kā kļūdu publiski atzina kā Internetā, tā drukātā veidā LU (plakāts), Turklāt nevis formāli, mazā fontā kaut kur stūrītī, bet trekniem, lieliem burtiem plakāta vidū. Tātad TF apgalvojums, ka fragmentu atsauces tika apzināti sajauktas vietām, atkal ir 100% subjektīva pārliecība, kurai turklāt nav nekādas faktu bāzes.
  • Fakts: Apvainojums apzinātā fragmentu sajaukšanā parādījās vairāk kā nedēļu pēc tam, kad Armands jau bija publiski atzinis kļūdu un atvainojies (Gojko plakāts Twitter publicēts 11. martā, TF raksts — 20. martā).
    Viedoklis: TF vai nu zināja par atvainošanās faktu un to ignorē un noklusē ar mērķi nomelnot Armandu, vai arī viņu izpētes process vairāk kā nedēļas laikā nespēj pamanīt/atrast plakātu vai kādu no neskaitāmajām atsaucēm uz to.