Category Archives: Mūzika

Manas asinis paliks vēnās

Nevarētu teikt, ka piektdien saņemtais aizliegums man jebkad oficiāli šķirties no vairāk kā puslitra asiņu cilvēces labā mani ārprātīgi apbēdināja (es pie savas sarkanās vielas esmu diezgan pieradis). Tas, kas mani apbēdināja vairāk — asinsgrupas noteikšanai adatu man iedūra, pirms paguvu attapties, kreisās rokas zeltnesī. Kā rezultātā nu jau otro dienu ar šo pirkstu nevaru “iet uz sporta zāli”. Labi, ka man ir arī elektriskā ģitāra (nezinātājiem — tās stīgas ir plānākas, vieglāk spiežamas un visādi citādi pirkstiem saudzīgākas, nekā akustiskās ģitāras stīgas), vismaz gammas un soliņi joprojām man nav liegti. :)

P.S. Toties tagad es beidzot, beidzot zinu no galvas savu asins grupu. Jo pirmo reizi mūžā redzēju to uzrakstītu uz papīra. :P


Pārdodu ģitāru

Pārdota!

Esmu nolēmis beidzot aktīvi mēģināt atbrīvoties no savas pirmās akustiskās ģitāras, kuru praktiski vairs nelietoju. Ja zini kādu, kurš domā par ģitārspēles uzsākšanu vai kādu citādu iemeslu dēļ vēlas iegūt savā īpašumā palietotu, bet joprojām labi skanošu lētā gala akustisko ģitāru, droši informē viņu, ka šāda iespēja pastāv, ja nav problēmu šķirties no 40 latiem.

ZIP.lv sludinājums (tur arī var apskatīt tuvplāna foto):

Lietota AttrS akustiskā ģitāra. Laba ģitāra iesācējiem.

Par firmu vienīgo info varēju atrast te: http://www.gitaristiem.lv/viewtopic.php?p=18429, bet skan labi.

Izmērā mazliet mazāka par parastu akustisko (salīdzinājuma skatīt http://img.lejup.lv/viewer.php?id=1233662229.jpg), tāpēc ir ērtāka mazāka auguma cilvēkiem.

Stīgota ar lietotām Elixir Nanoweb stīgām. Ir mazas skrambiņas (skat. attēlu).


Mūzikālās “pandas”

Nesen līdz manām ausīm nonāca visai satraucošas baumas. It kā esot atrasti cilvēki, kas mani uzskata par normālu. Esmu pārliecināts, ka tas ir kāds pārpratums, bet dubults neplīst, tā teikt, tāpēc padalīšos ar dažiem mūzikas jaukumiņiem, ko pēdējā laikā patērēju.

Dziesma 1

Piedziedājumā satur šādu tekstu (teksti tulkoti, lai vairāk izceltu jēgu, nevis formu):

Apbrīnojamais jaunais cilvēk, arhitekt, vīzionār!
Apbrīnojamais jaunais cilvēk, ēd mani, ēd mani, ēd mani!
Apbrīnojamais jaunais cilvēk, parādi man savu piemīlīgo DNS!
Kristalizētas drupas — parādi man, parādi man!

Dziesma saucas “Carbon”, to izpilda Simon Bookish, un to var noklausīties iekš Deezer.

Ja es būtu normāls, es pēc kaut kā tāda vēl turpinātu? A? A? Bet nekā, es neapstājos.

Dziesma A

Otra dziesma, kas man tīri labi iepatikās, saucas “Chinese Children”, un aptuveni 40% no tās sastāda vārdi Mani bērni būtu ķīnieši (dažādās minimālās variācijās). Otri 40% ir dažādu ģeogrāfisku un administratīvu reģionu kā iespējamo dzīves vietu deklamēšana (Ja es dzīvotu Ķīnā, Krievijā, Prūsijā, Indijā, utt.). Atlikušie 10% ir teksti ir kaut kas pavisam grandiozs: No maniem īkšķiem laukā skrien mans mazais, melnais mazulis — un tas ir mans fakts.
Šo dziesmu izpilda Devendra Banhart un arī to var noklausīties Dīzerī.

Dziesma I

Depeche Mode atgādinošie “The Magnetic Fields” izpilda jauku dziesmiņu ar nosaukumu un centrālo tēmu “I Thought You Were My Boyfriend”. Ceru, ka nav jātulko. :)
Joprojām iekš Deezer.

Dziesma Alpha

Izteiksmīgs “dziesma par neko un visu” piemērs. Atgādināja muzikālos freestyle, ar ko mani mēdza izklaidēt draugs ģitārists. The Moldy Peaches dzied “Jorge Regula”. Dziesmas vārdu piemērs:

Mani sauc Horhe Regula
Es eju pa ielu
Es tevi mīlu
Aizejam uz pludmali
[…]
Es pamostos no rīta
Uzvelku savu dzelteno kreklu
Kaut ko iekožu
Dodos uz darbu

Bonuss

Tiem, kam šķiet, ka viņi prot atrast lietas Internetā — atrodiet šīs dziesmas izpildītāju un autoru. Es to izdarīju, turklāt ar neko vairāk kā “Hello David Carlsberg” atmiņā. Tas tā, lai pakaitinātu koko, kam liekas, ka meklēšana pusstundas garumā ir Google “skopuma” rādītājs. ;)

Papildināts: Piemirsu atzīmēt, ka Kaspara Dimitera blogieraksts par new folk bija tas, kas mani uzvedināja sākotnēji uz “Chinese Children”, tad uz Deezer un rezultātā uz pārējiem pēdējā laika atklājumiem. Kaut arī nepiekrītu viņam lielākajā daļā viedokļu, viņa valodas prasme man šķiet kaut kas apbrīnojams, un arī muzikālā gaume mums ir vismaz daļēji paralēla.

P.S. Pandas, kā reiz kaut kur dzirdēju sakām vai redzēju rakstām, nevienam citam lācim nepatīk, jo ir “the clowns of the bear kingdom”.


Pirmais pirkums Platforma Music

Nopirku. Ir cilvēki, kas sūdzas, ka 256Kb MP3 nav maksāšanas vērts, bet man liekas, ka tās ir buļļkakas. Ja vari atļauties mūzikas iekārtu, kas ļauj skaidri saklausīt atšķirību starp MP3 un CD/FLAC, tad žēlot dažus latus par augstākas kvalitātes albumu jau sāk izklausīties pēc ņirgāšanās. Manuprāt, svarīgāk ir vispār atbalstīt legālu mūzikas iegādi Internetā par, manuprāt, ļoti pieņemamām cenām, nekā mēģināt no pirmā eksperimentālā projekta izspiest maksimālu labumu par minimālu cenu.


Īstas ģitāras neraud

Viss sākās ar Džordžu Harisonu, kurš savērpa dažādas skaņas un rezultātu nosauca “My Guitar Gently Weeps”. To var klausīt un skatīt te:

http://www.youtube.com/watch?v=T7qpfGVUd8c

Ir arī akustiskais variants:

http://www.youtube.com/watch?v=aKy73uTOhDc

Un tad nāca Džeiks Šimabukuro ar savu ukuleli (kā to pareizi sauc latviski?) un uztaisīja kaut ko tādu, ko man ne tikai nav izdevies savā antimuzikālajā galvā sasaistīt ar oriģinālu, bet pat tā līdz galam aptvert. Skatam un klausam te:

http://www.youtube.com/watch?v=puSkP3uym5k

Izskatās, ka pat slavenajam Emanuelam patīk:

http://www.youtube.com/watch?v=J5qakFIecBU

Džeiks vispār ir maņaks, Internetā daudz var no viņa atrast. Es jūs atstāšu ar šo viņa veikumu. Man ļoti patīk, cik nemanāmi gabals pāriet no spāniskā sākuma uz gandrīz džeziskajām beigām.

http://www.youtube.com/watch?v=ZqaYmQZgrB4

P.S. Varbūt pēc šī ieraksta tie, kas dažreiz saka, ka es protu spēlēt ģitāru, beidzot nokaunēsies un turpmāk paklusēs (es jau nokaunējos). :P


Human Waste Project feat. Jonathan Davis “This Town”

16. aprīļa dienas dziesma. Vārdu jau atkal gandrīz nekādu, un arī mūzika krasi atšķirīga no iepriekšējiem titula ieguvējiem, bet tas jau neko nenozīmē – iepatīkas, pielīp un kļūst par dienas dziesmu.
Priekš tiem, kas darbā vai kādā citā politkorektā vidē – tajā dziesmā ir fucking un šis tas cits.
Tātad. Human Waste Project ar Jonathan Davis (no KoЯn) piedalīšanos izpildītā “This Town”: Vārdi, klausāmvideo.


Kaspars Dimiters – “Dzīvie uz salas” un “Ir galīgs vakars”

Šodien song of the day dubulttituls pieder Kasparam Dimiteram. Vispirms bija “Ir galīgs vakars”, bet, kamēr vēru vārdus un audio, ieslēdzās arī “Dzīvie uz salas” un nācās secināt, ka uz šodienas “pjedestāla” būs jāatrod vieta diviem.
Gan vārdus redzēt, gan mūziku dzirdēt var iekš Kaspara Dimitera oficiālās mājas lapas, albuma “Dzīvie uz salas” sadaļā.