Category Archives: Izklaide

21. februāris — Starptautiskā Tūristu Gidu diena

Bezmaksas iespēja iepazīt vēl nezināmās Rīgas puses, agrāk dzīvojušos cilvēkus un senus notikumus. Pats vēl neesmu izlēmis, vai piedalīšos, bet ļoti iespējams.

Vēstule no Aijas Lubejas-Subes, LPGA valdes locekles.

“Kopš 1980. gada 21. februāra visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Tūristu Gidu diena. Šogad mums laimējies, jo šis datums sakrīt ar sestdienu, tātad brīvdienu.

Gidu dienas būtība:

  1. popularizēt Tūristu gidu profesiju,
  2. iepazīstināt iedzīvotājus un viesus ar kultūrvēsturiskiem objektiem un notikumiem,
  3. ieinteresēt iedzīvotājus ar neparastiem maršrutiem.

Mūsu prakse ir pierādījusi, ka iedzīvotāju interese par šādām bezmaksas ekskursijām ir liela, tāpēc, turpinot tradīciju, arī šogad dosim iespēju interesentiem pastaigāt ne tikai pa Vecrīgu, pa Bulvāru loku un Jūgendstilu, bet piedāvāsim arī neparastākus maršrutus, kā „Rīgas tirdzniecības ceļi”, „Rīgas slavenākie vīrieši”, „Rīgas Dievnami”. Sakarā ar Konstantīna Pēkšēna 150. dzimšanas dienu piedāvājam ekskursiju “Iemīlēties Pēkšēnā”.

Latvijas Profesionālo gidu asociācija (LPGA) sadarbībā ar Izglītības centru „ B&M” šogad jau 9. gadu organizē šajā dienā bezmaksas ekskursijas latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.

Satikšanās visiem interesentiem, kā katru gadu, ir sestdien, 21. februārī plkst. 11:00 un 13:00 pie Pulvertorņa.

Tā kā tas nav peļņas, bet izglītojošs pasākums, lūdzam palīdzēt mums, un dot iedzīvotajiem informāciju par šādu iespēju.”

LPGA kontaktpersona par Tūristu gidu dienu Judīte Martinsone, tel. 29433440.


Mūzikālās “pandas”

Nesen līdz manām ausīm nonāca visai satraucošas baumas. It kā esot atrasti cilvēki, kas mani uzskata par normālu. Esmu pārliecināts, ka tas ir kāds pārpratums, bet dubults neplīst, tā teikt, tāpēc padalīšos ar dažiem mūzikas jaukumiņiem, ko pēdējā laikā patērēju.

Dziesma 1

Piedziedājumā satur šādu tekstu (teksti tulkoti, lai vairāk izceltu jēgu, nevis formu):

Apbrīnojamais jaunais cilvēk, arhitekt, vīzionār!
Apbrīnojamais jaunais cilvēk, ēd mani, ēd mani, ēd mani!
Apbrīnojamais jaunais cilvēk, parādi man savu piemīlīgo DNS!
Kristalizētas drupas — parādi man, parādi man!

Dziesma saucas “Carbon”, to izpilda Simon Bookish, un to var noklausīties iekš Deezer.

Ja es būtu normāls, es pēc kaut kā tāda vēl turpinātu? A? A? Bet nekā, es neapstājos.

Dziesma A

Otra dziesma, kas man tīri labi iepatikās, saucas “Chinese Children”, un aptuveni 40% no tās sastāda vārdi Mani bērni būtu ķīnieši (dažādās minimālās variācijās). Otri 40% ir dažādu ģeogrāfisku un administratīvu reģionu kā iespējamo dzīves vietu deklamēšana (Ja es dzīvotu Ķīnā, Krievijā, Prūsijā, Indijā, utt.). Atlikušie 10% ir teksti ir kaut kas pavisam grandiozs: No maniem īkšķiem laukā skrien mans mazais, melnais mazulis — un tas ir mans fakts.
Šo dziesmu izpilda Devendra Banhart un arī to var noklausīties Dīzerī.

Dziesma I

Depeche Mode atgādinošie “The Magnetic Fields” izpilda jauku dziesmiņu ar nosaukumu un centrālo tēmu “I Thought You Were My Boyfriend”. Ceru, ka nav jātulko. :)
Joprojām iekš Deezer.

Dziesma Alpha

Izteiksmīgs “dziesma par neko un visu” piemērs. Atgādināja muzikālos freestyle, ar ko mani mēdza izklaidēt draugs ģitārists. The Moldy Peaches dzied “Jorge Regula”. Dziesmas vārdu piemērs:

Mani sauc Horhe Regula
Es eju pa ielu
Es tevi mīlu
Aizejam uz pludmali
[…]
Es pamostos no rīta
Uzvelku savu dzelteno kreklu
Kaut ko iekožu
Dodos uz darbu

Bonuss

Tiem, kam šķiet, ka viņi prot atrast lietas Internetā — atrodiet šīs dziesmas izpildītāju un autoru. Es to izdarīju, turklāt ar neko vairāk kā “Hello David Carlsberg” atmiņā. Tas tā, lai pakaitinātu koko, kam liekas, ka meklēšana pusstundas garumā ir Google “skopuma” rādītājs. ;)

Papildināts: Piemirsu atzīmēt, ka Kaspara Dimitera blogieraksts par new folk bija tas, kas mani uzvedināja sākotnēji uz “Chinese Children”, tad uz Deezer un rezultātā uz pārējiem pēdējā laika atklājumiem. Kaut arī nepiekrītu viņam lielākajā daļā viedokļu, viņa valodas prasme man šķiet kaut kas apbrīnojams, un arī muzikālā gaume mums ir vismaz daļēji paralēla.

P.S. Pandas, kā reiz kaut kur dzirdēju sakām vai redzēju rakstām, nevienam citam lācim nepatīk, jo ir “the clowns of the bear kingdom”.


Brīvdienu ģeopunktošana

Nevaru nesmaidīt par tik stulbu nosaukumu. Bet ko darīsi, tā nu mūsu bāliņi ir latviskojuši Geocache (oficiālā mājas lapa, Wikipedia), kuru tad kopā ar Sandru brīvdienā ieprovējām (jo negribās teikt, ka tiku piespiests izlīst nepazīstamajā un tāpēc biedējošajā saulesgaismā ;D).
Tā kā pašiem savs GPS uztvērējs vēl ir ceļā no ASV, tad savu pirmo punktu bravurīgi atradām bez, izmantojot Google karti. Neko sīkāk par punkta atrašanās vietu nestāstīšu, jo jau tā riskēju atklāt pārāk daudz ar sekojošo foto (droši vien nāksies atvērt pilnizmēru, lai saskatītu melno maisiņu):

Maisā bija:

No burkas manu interesi vispirms piesaistīja blociņš ar iepriekšējo atradēju atzīmēm. Uz dullo atšķīru vaļā, un ko es redzu?

Bet, kā jau Ģeopunktošanā pieņemts, atrastajā paciņā bez standarta rakstāmrīka un blociņa bija vēl šādi tādi sīkumi:

  • Rozā rokaspulkstenis ar platu siksnu un gandrīz izbeigušos bateriju;
  • Santīms;
  • Zlots (poļu nauda);
  • Aviobiļete ar vārdu “Martins Daknis”

Un vēl kaut kāds kreps ko nespēju identificēt. Varbūt jūs varat:

Arī pieturoties pie Ģeopunkta tradīcijām, pievācām vienu no lietām (zlotu) un atstājām vietā vienu (sarkanu balonu), un par visu parakstījāmies:

Mēģinājām atrast vēl divus punktus, bet abas vietas nebija mūsu patikšanai pietiekami bezcilvēcīgas, tāpēc sanāca vien ar palielu līkumu aizkātot atpakaļ uz mājām. Pārējās bildes no komplekta (nosaukumus un aprakstus meklējiet pašā FlickrFlickr komplektā):

Pīles Dubultmāja Noslēdzošā cena Izliecies koks Rietošās saules gaisma zem tiltiņa Tēta mašīna

Success!

Memor32
Nupat palaidu pirmo pirātisko spēli (to pašu, ko nopirku, domādams, ka tā ir legāla) uz sava nemodētā PS2 slim! :) Brīnišķīgais risinājums saucas Memor32 un izmaksāja man 40 Ls. Bet nu pa punktiem (kā parasti):

  1. Nopirku Memor32. Dabūt to var daudz kur, es izvēlējos Lielbritānijas Internet veikalu thegametrain.com. Brīdinājums: karte NENĀK komplektā ar kabeli, kas visur tiek attēots! Par laimi, der tas pats kabelis, ko pieslēgšanai pie datora izmanto GameBridge, tāpēc man nenācās to dzīt rokā papildus.
  2. Ielādēju un uzinstaēju Memor32 draiverus un SaveGame manager.
  3. Patestēju karti tās paredzētajai funkcionalitātei – Final Fantasy X seivi pārkopējās uz datoru tā, ka prieks.
  4. Ielādēju un uzinstalēju Memento, pārformatēju karti un uzinstalēju 1.1 firmware.
  5. Uztaisīju nelegālās spēles (Ice Age 2, BTW, nopirku tikai tāpēc, ka tā bija vienīgā NTSC spēle, kas veikalā bija) diska kopiju ISO formātā, “pielaboju” ar Memento patcheri, uzrakstīju uz tukša DVD un palaidu ar pirmo piegājienu.

Tā kā, par spīti vēl vienam tēriņam (domājams, ka pēdējam, ja nu vienīgi kādreiz nesagribēsies GameShark) PS2 sāgā, dzīve atkal ir rožaina – es ne tikai varu spēlēt jebkuru PS2 spēli, bet man arī ir praktiski bezgalīgi daudz vietas seiviem. :)


Kukurūzas pirmdiena

Jā, arī es apmeklēju KoЯn koncertu Arēnā Rīga. Bet, mēģinot apkopot iespaidus rakstiskā formā, domas katru reizi gandrīz nemanot aizplūst no konkrētā pasākuma apcerēšanas uz manu attieksmi pret masu pasākumiem un dzīvajiem koncertiem vispār. Tāpēc īsumā lai tiek arī šeit.

Es neesmu baru cilvēks, patiesībā pat ļoti izteikti nē. Man ir bail no svešiem cilvēkiem, man nepatīk un ir grūti ilgi stāvēt kājās, un, atrodoties kompresētā cilvēku barā, mani ātri vien pārņem viegla klaustrofobija. Tad nafig es vispār gāju uz pasākumu? Jo man patīk klausīties mūziku, un, kopš pats pa retam mēdzu iebakstīt ģitārai un nelabi ieķērkties, kad tā izdod kādu skaņu, mūzikas izpildījums dzīvajā (un/vai akustiskajā) mani ir sācis piesaistīt pastiprināti. Es neeju klausīties dzīvo mūziku, lai redzētu izpildītāju emocijas vai pats sajustu baigo pacilājumu tikai par to, ka “viņi ir tepat”. Es eju klausīties dzīvo mūziku, lai redzētu un dzirdētu, kā tā izskatās (izpildījums) un izklausās dzīvē.

Tāpēc arī uz Korn gāju bez īpašām emocijām, un tāpat arī atgriezos. Koncerts rullēja, mūzika rullēja, un man riktīgi patika. Nākošreiz gan noteikti mēģināšu tikt pie sēdvietas, jo visa tā grūstīšanās, sviedru smaka un stāvēšana kājās uz vietas >4 stundas novērš uzmanību no mūzikas un traucē pasākumu izbaudīt pilnībā.


Atskaite: 2008. gada janvāris

Plus pats februāra sākums.

Vinterīnmas

Aizvadīju godam:

PlayStation 2

Šeit nu es veicu augstāko pilotāžu stulbumā un pārsteidzībā pēdējā laikā, kas man arī dārgi izmaksāja. Atstāsts īsumā:

  1. Nopirku PlayStation 2 slim (60 Ls)
  2. Nopirku Adaptec GameBridge, lai varētu spēlēt uz datora monitora (15 Ls)
  3. Šeit, acīmredzot, es nolēmu, ka smadzenes tikai traucē man izklaidēties un tālāk plosījos bez tām.
  4. Nopirku DMS4 E.Z.I. bez-lodēšanas modchipu (53 Ls)
  5. Nopirku nelegālu spēli, domādams, ka tā ir legāla (5 Ls)
  6. Mēģināju uzstādīt modchipu, rezultātā aparāts vairs nebija ieslēdzams
  7. Nopirku nākošo PlayStation 2 (vēl 60 Ls), “resno” versiju
  8. “Resnajai” versijai, izrādās, nenāk līdzi strāvas pārveidotājs. Nācās pasūtīt arī to (14 Ls)
  9. Šinī brīdī man beidzot bija diezgan, un es pieslēdzu pasākumam veselo saprātu.
  10. Atradu, kur tepat Rīgā ir kur labot saplēstas konsoles (Biolat, 25 Ls).
  11. Nopirku legālu Final Fantasy X, jo tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vispār pirku PS2. (7 Ls)
  12. Palasījos Internetā, ka nevajadzēja pirkt to DMS4 un faktiski tas pussimts ir norakstāms.
  13. Šobrīd skatos uz Swap Magic pusi (paredzami aptuveni 15-20 Ls).

Tā nu rezultātā būšu šķīries no 260 Ls, kad būtu varējis izbraukt ar 100, ja jau no sākuma būtu domājis ar galvu un būtu bijis mazliet pacietīgāks. Mūžu dzīvo, mūžu atraujies pa nagiem, atkal no jauna rozetē līzdams.

Un šovakar es dodos uz Korn koncertu. :)