Pagājušonedēļ biju Romā

Baigi daudz visādu vecu māju un būvju, un gandrīz visas brūk kopā. Laikam baigi slinki, vai vienkārši naudas nav remontam. :D

Ar lidmašīnu lidot ir +/- tieši tāpat, kā ar autobusu braukt, izņemot, protams, pacelšanos un nolaišanos. Diemžēl tās ļoti ātri beidzas.

Vispār ar lidmašīnām vienā ceļojumā (pirmie mūža lidojumi, starp citu) piedzīvoju, manuprāt, daudz variāciju. Lai nesanāk baigais penteris, mēģināsim pa punktiem. Tātad, paredzētu 4 gandrīz vienādu lidojumu vietā pieredzēju sekojošo:

• Lidmašīnas pacelšanos pēc plāna, kavēšanos minūtes 20-30, gandrīz stundas gaidīšanu un lidojuma atcelšanu.
• Lidojumu pa tiešo un ar pārsēšanos.
• Iekāpšanas vārtu maiņu pēdējā brīdī.
• Lidojumu pa dienu un pa nakti, pa košu sauli un sniegputeni.
• Lidojumu ar AirBaltic un Čehu aviolīniju.
• Iekāpšanu pa taisno lidmašīnā un rikšojot pa lidlauku, izkāpšanu pa taisno lidostā un caur autobusu, kas līdz tai aizved.
• Lidojumu ar bezmaksas uzkodām un bez.

Romā, lai no lidostas vispār kaut kur tiktu, vispirms ir jābrauc ar vilcienu līdz stacijai Termini, kas ir Romas centrs. 30 minūšu brauciens, kas maksā 11 eiro! Tieši tikpat maksāja 3 dienu bezierobežojumu biļete metro un autobusiem. Kāds kaut ko nav līdz galam izdomājis. :)

Trīs dienas pārtikām +/- no saldējuma, picām un Sprite. Katru reizi ēdām citā vietā, kā rezultātā puse no mūsu staigāšanas bija ēstuvju meklēšana, bet, tā kā Romā visādi arhitektūras pieminekļi ir uz katra otrā stūra pat pilsētā, tad nevarētu teikt, ka laiks būtu veltīgi iztērēts.

Bijām kaut kādā parkā, kur večuks sēdēja uz soliņa un praktizējās stabules (vai kā tamlīdzīgi skanoša) spēlē. Parks gandrīz tukšs, rudens lapas krīt, kopār ar stabules meldiņu kopējais iespaids diezgan sirreāls. Citā mini-parciņā netālu no metro ieejas un mūsu hosteļa kāds austrumnieks meditēja, kājās stāvot, rokas pret tuvējo kociņu pastiepis. Forši un ne mazāk sirreāli. :)

Viņiem vispār tur baigi daudz aziātu. Ir arī tumšādainie, bet aziātu daudz vairāk.

Satiksme viņiem ir tāda, ka nākamajā dienā pēc atgriešanās (piektdienā) Brīvības iela 18:00 likās pustukša. Pa gājēju pārejām ir jāiet pāri spītīgi, jo, ja stāvēsi ielas malā, neviens pat nesabremzēsies.

Hostelis bija ideālā vietā — vienu metro pieturu no centra (tādējādi izvairoties no pilna “tūristu nodokļa”), un tikai 5 minūšu gājienā no metro stacijas. Pats hostelis gan varēja piestrādāt pie tādiem sīkumiem kā dvieļi vai skapītis, jo faktiski mēs dabūjā tikai 2 gultas uz riteņiem(!), naktsskapīti un 3 krēslus visādi citādi pilnīgi tukšā istabā. Bet mēs tāpat 90% nomoda pavadījām, vazājoties pa pilsētu, tā kā principā pofig. :)

Mierpilna laulība ne vienmēr ir 50/50

Tulkots no ViolentAcres.

Kad es apprecējos, mana galva bija pilna ar visādām varenām idejām par to, kādai būtu jābūt laulības dzīvei. Es domāju, ka mūsu laulība būs 100% godīga, pilnīgi diplomātiska un ka visi mājas darbi tiks sadalīti 50/50. Es domāju, ka mans vīrs būs bez pārtraukuma motivēts, mūžīgi iejūtīgs un vienmēr saprotošs. Manās mājās valdīs skaistums un harmonija. Kaut miljons gadi paietu, es nekad nekļūšu par sievu-veceni, kas, stāvot uz mājas sliekšņa, pilnā balsī ķērc uz vīru, jo tas pavadījis nakti, izklaidējoties ar draugiem un tādējādi izvairoties no saviem vīra pienākumiem.

No kāzu dienas bija pagājis knapi mēnesis, līdz iestājās realitāte.

Demokrātija izgāzās tajā mirklī, kad es atcerējos, ka mans vīrs ir diezgan spītīgs. Ja viņš kaut ko nevēlas darīt, viņš to nedara, un tu vari iet dirst, ja liec viņam atkārtoties. Ja es pieprasu, lai viņš man palīdz ar mājas darbiem, viņš turpina sēdēt uz dīvāna kā izlutināts bērns un mani ignorē. Protestējot es atsakos iet uz veikalu vai gatavot pusdienas; viņš parausta plecus un pasūta picu. Ja es viņam palūdzu kaut ko nosūtīt pa pastu, viņš aizmirst. Bet tā vietā, lai padotos un izdarītu pati, es viņam atgādināju. Un atgādināju. Un atgādināju vēlreiz.

Ir vārds, kas apzīmē tādu sievu, par kādu es biju kļuvusi — vecene.

Portams, es vainoju viņu. Es taču neprasīju pārāk daudz. Es tikai gribēju, lai mēs podu tīrītu uz maiņām. Vai tad laulībai nav paredzēts būt sadarbībai? Kāpēc viņš man nepalīdz? Kāpēc viņu neuztrauc tas, kas uztrauc mani? Kāpēc viņš vienkārši nedara to, ko es lieku? Nereti es mēdzu dramatiskā tēlainībā piespiest roku pie pieres un ar asarām acīs izsaukties “Tu mani pataisi par tādu gauduli!”

Apdirsties var, kāda es biju svētā mocekle.

Strīdi un sūdzēšanās, un krišana uz nerviem, un aizvainotās jūtas vilkās krietnu laiku.

Tad kādu dienu man sanāca pieskatīt vienu mazu meiteni. Es aizvedu viņu uz parku, kur vairākas citas meitenes spēlējās ar lellēm. Manai pieskatāmajai savas lelles nebija, bet viņa vienkārši pieņēma, ka kāda no pārējām meitenēm ar viņu dalīsies.

Liels bija viņas pārsteigums, kad visas meitenes atteicās.

Mazā meitene lūdzās un lūdzās. Mazā meitene cirta kāju pie zemes un spalgā balsī pieprasīja, lai pārējās meitenes izturētos pret viņu jauki. Viņa lasīja viņām lekcijas par pieklājību un došanu spēlēties arī citiem, un diezgan burtiski mēģināja uzspiest pārējām meitenēm savu piedalīšanos. Bet, lai ko viņa darītu, pārējās meitenes tikai piespieda savas lelles ciešāk pie krūtīm un neļāva mazajai metenei tām pieskarties.

Galu galā, ar bezspēcīgu dusmu asarām acīs, viņa atskrēja pie manis un teica, “V! Liec tām meitenēm dot man arī spēlēties!”

“Nē,” es teicu, “neizskatās, ka viņas ar tevi grib spēlēties. Un, ja godīgi, es neesmu droša vai es viņu vietā ar tevi gribētu spēlēties, ja tu tā uzvedies.”

“Bet viņas ir nejaukas!” viņa plosījās, “Dot citiem spēlēties ir labi un viņas ir pret mani sliktas!”

Es pietupos, lai mēs būtu vienā augstumā, un mierīgi teicu, “dārgumiņ, tu nevari kontrolēt, kā citi cilvēki uzvedas. Tu vari kontrolēt tikai to, kā tu uz to reaģē.”

Kādu brīdi viņa klusēja, tad strauji pagriezās pret meitenēm un uzkliedza “ES AR JUMS NESPĒLĒŠOS! ES IEŠU ŠŪPOTIES!”

Tad viņa demonstratīvi aizsoļojoa uz šūpolēm.

Kādu brīdi es tur tupēju, pārcilādama galvā tikko notikušo. Līdz pēkšņi pār mani nāca atklāsme kā ledus auksta ūdens šalts.

Es pie sevis nodomāju: Sasodīts, kāda es esmu divkose!

Pēc tās dienas manā mājā tika ieviesta ļoti vienkārša politika: Ja tevi tas traucē, dari kaut ko!

Protams, realitātē tas nozīmē, ka es daru lielāko daļu mājas darbu, jo manu vīru nekārtīga māja absolūti neuztrauc. Arī iepirkšanās ir manā ziņā, jo viņš drīzāk tīrīs zobus ar ūdeni līdz mūža galam, nekā atcerēsies nopirkt zobu pastas tūbiņu. Viņam, savukārt, uz nerviem krīt netīrā veļa. Ja man dotu vaļu, katram pēdējam drēbes gabalam būtu jābūt netīram, pirms es ieslēgtu veļas mašīnu. Manam vīram liekas, ka veļu jāmazgā katru dienu, tāpēc to dara viņš.

Mūsu laulība nav 50/50 sadalījums, kā es to sākumā biju iztēlojusies. Bet mums pilnīgi noteikti ir mazāk sūdzēšanās, krišanas uz nerviem un strīdu. Neviens nav upuris un neviens nav moceklis. Vienā brīdī mēs sapratām, ka dzīve ir daudz par īsu, lai strīdētos par to, kurš vairāk tīra podu.

Tas, protams, nenozīmē, ka mums laiku pa laikam negadās mazi atkārtojumi.

Vēl pavisam nesen, vienu vakaru, kad es gultā lasīju grāmatu, mans vīrs man teica, “es nespēju noticēt, ka tu nometi savas netīrās bikses pusmetru no netīrās veļas groza.”

Es atbildēju, “es nespēju noticēt, ka tu pielipināji košļeni pie gultas gala.”

Viņš paskatījās uz mani, un es paskatījos uz viņu.

Pēc maza klusuma brīža viņš savāca manas bikses.

Pirms gulētiešanas es novācu viņa košļeni no gultas gala.

Miers…

MoDo

Viens no iemesliem, kāpēc tik sen te nav sanācis neko ietaisīt ir šis — MoDo. Vairāk informācijas pašā lapā, kas ar laiku tiks vēl papildināta, bet nu vienā teikumā — ja tev vai kādam tev pazīstamam ir kāda ķibele ar vai jautājums par kādu spēļu iekārtu, droši sūti uz modo.lv vai pa taisno pie manis. :)

Dienas čupiņa #20090723

• Prātīgs vārds par reakciju uz Maikla Džeksona nāvi. Patiesībā daudz vārdu, un daudz rupjību. NSFW.
• Zinātnieki atklājuši/pierādījuši, ka kaķi manipulē ar cilvēkiem.
• Jauka īsfilmiņa. Uzliec, ja gribās, lai pavelk drusku aiz sirdsstīgām (kā kuram protams, bet ir vērts pamēģināt)!
• Joga “po russki”. Pārsmējos līks.
• Omuškas mauc “po angļiski” (mammai varētu patikt, čau, mammu! :D).
• Tiešsaistes ziņu lapu izkārtojuma izmaiņas pēdējos gados.

Vecāku rūpes ir neizmērojamas

Mamma ieraudzīja manu draugiem.lv profila bildi (izgriezums no šīs), un viņai radās vien divi jautājumi:

1. Vai es esmu dzīvs?
2. Vai tas bija mēģinājums izmukt no kāzām (veiksmīgs vai neveiksmīgs — atkarīgs no atbildes uz 1. jautājumu)?

:D

Satistiski vidēji 300m attālumā no tevis kādam ir sekss

Izmantojot šo formulu, un datus no šejienes, šejienes (Latvijas datu nebija, tāpēc paņēmu vidējo no Vācijas un Lielbritānijas, un pavilku uz leju līdz lielam, apaļam ciparam, lai nebūtu uzpūsti dati) un šejienes (pats raksts gan ir maldinošs, bet Latvijai tuvāku statistiku man neizdevās atrast), veicu vajadzīgo aprēķinu. Rezultāts — ja tu dzīvo Rīgā, tad statistiski vidēji kāds pāris nodarbojas ar seksu ne vairāk kā 300m rādiusā no tevis :P. Latvijā kopumā rezultāts krietni vien neinteresantāks — 2,4 km.

Pārdodu ģitāru – Stagg SW203CETU-N elektro-akustiskā, iebūvēts skaņotājs + soma

Laiks viekt nelielu upgrade. Lai kompensētu jaunas ģitāras iegādes tēriņus, jāmēģina notirgot pašreizējo. Vainas nekādas, jauna pati par sevi maksā, ja nemaldos, kaut kādus 115-130 Ls, tā kā 100 Ls kuros ietilpst arī 20 Ls vērta soma ir, manuprāt, visai izdevīgs darījums.

Sludinājums: http://www.zip.lv/show/?i=607691.

ja nemaldos,

Pārdota!

Mīti par šķavām

Gana daudz esmu dzirdējis, gan pats kultivējis, tāpēc pēdējais laiks aizvērties un izstāstīt, kā ir patiesībā. Lietas, kas vienkārši nav patiesība:

• Šķaudot nav iespējams noturēt acis vaļā. Ir cilvēki, kas var.
• Nošķaudoties ar atvērtām acīm, tās izsprāgs no pieres. Acu iedobumi ir no kaula, nekādi nav saistīti ar elpvadiem un aiz acīm nav nekādu muskuļu, kas šķaudoties sasprindzinātos. Pat ja tā nebūtu, cilvēka acu plakstiņi nav tik izturīgi, lai varētu stāties ceļā tik spēcīgam spiedienam, kādu vajadzētu, lai acābolus izspiestu no dobumiem.
• Šķavas ir mini-orgasms un/vai vairākas šķavas pēc kārtas spēj izraisīt orgasmu. Ja tā būtu, cilvēki, kas cieš no alerģijām, būtu vieni no laimīgākajiem pasaulē. ;) Iespējams, ka mīts ir cēlies (kā jau lielākā daļa), pārprotot no konteksta izrautu seksa terapeitistes Rutas Vesthaimeres (Ruth Westheimer) sacīto, ka “orgasms tāda pati šķava vien ir.” Patiesībā viņa teica “orgasms ir reflekss, tāpat, kā šķavas.”
• Šķaudīšanas laikā apstājas sirds. Nē, tā ne apstājas, ne palēninās.

Dažas lietas, kas gan ir patiesas:

• Šķaudot ir iespējams salauzt ribu.
• Neļaujot šķavai notikt dabiskā veidā — turot ciet gan muti, gan degunu — ir iespējams pārplēst bungādiņas.

Tā kā redzi “aizšķaudīt” nav iespējams, bet dzirdi gan (ja mēģina kaut ko improvizēt).

Pārdodu videokarti – MSI NX7600GS (PCI-E, 256 MB)

Pats sludinājums. Karte nu jau mazliet morāli novecojusi, bet varbūt kādam noder.
Pārdota!

Veidi, kā cīnīties ar pirātismu

Lielākā daļa ir specifiski datorspēlēm, izcelšu tos, kas manuprāt attiecas arī uz jebkuru citu jomu (bet iesaku izlasīt arī pārējos, cilvēks zina, ko runā). No savas puses es vēl varētu piemest padomu — taisīt labākas, ilgdzīvojošākas spēles. Pat paši izstrādātāji atzīst, ka galvenais viņiem ir aizkavēt spēles nonākšanu Internetā pirmo nedēļu vai divas, jo tieši pirimajās nedēļās ir vislielākie ienākumi (tātad, teroētiski — vislielākie zaudējumi, ja spēli masveidā iegūst par velti). Man tas liek domāt, ka lielākā daļa dārgo spēļu ir tik dārgas nevis tāpēc, ka tajās būtu ieguldīts milzīgs darbs un resursi, bet gan tāpēc, ka milzīgs darbs un līdzekļi ir ieguldīti gandrīz tikai vizuālajā izskatā un reklāmas kampaņās, lai pēc iespējas vairāk cilvēku, skatoties attēlus un video, noticētu, ka viņiem to spēli vajag, uzreiz pēc iznākšanas nopirktu (vai pasūtītu pat vēl pirms iznākšanas). Pēc tam jau vienalga, ka tā tiek paspēlēta dažas stundas/dienas un apnīk aizmirsta — cilvēks ir “uzķēries”, naudiņa nokāsta, cepam augšā nākošo (un mana pieredze ar daudzām no jaunākajām spēlēm šo viedokli, diemžēl, apstiprina). Labai spēlei, manuprāt, ir jābūt ilgtermiņa ieguldījumam — pirmajās dienās mazliet labāki pārdošanas cipari, tad tāda kā pauzīte, kamēr nezinātāji nepērk un nopirkušie spēli paspēlē, novērtē. Un tad ienākumi atsākas un lēnām turpina nākt, jo spēli nopirkušie turpina to spēlēt dienām, nedēļām, mēnešiem, gadiem (nē, ne jau no vietas ;)) stāsta, rāda draugiem un visādi citādi reklamē pasaulei, piesaistot arvien vairāk cilvēku.

Un tagad atgriežamies pie paša raksta. :)
The Escapist: 10 Ways to Fight Piracy:

5. Be open about piracy.

The common tactic is for publishers to make outrageous claims about their losses from piracy. If you’re going to talk about piracy, then at least acknowledge the basic facts which every gamer has already grasped: Piracy is hard to track, and most of your numbers are guesswork. More importantly, not all downloads are lost sales. If a million people downloaded your $60 game, you did not lose 60 million dollars. When you say things like this gamers conclude that you’re either a bunch of idiots, or that you think they are a bunch of idiots. Either way, they will tune you out instead of joining you in your lamentations.

8. Lower Prices.

[..]

I’ve mentioned before that prices should simply drop during the shelf-life of a game to glean the sales of those lower-tier customers. Some people can pay $20 for a game. Some will pay $40. Some will pay $60. If you only go after the top tier then you’re leaving money on the table and giving the lower-tier customers an excuse to visit the torrents.

9. Accept piracy.

Note that I’m talking about reducing piracy, not eliminating it.

Your plight is not unique. All businesses suffer losses at some point, and smart businesses will account for these inevitable losses in their plans. Wall-Mart puts up with shoplifting. They could probably catch more shoplifters if they strip-searched people on the way out, but they’re smart enough to know that such a policy would do more harm than good. Retailers know and expect a certain degree of losses due to theft. (They call it shrinkage.) Piracy happens. The goal should be to mitigate it without annoying or accusing paying customers.